Cik svarīgi ir zināt un pārvaldīt mūsu emocijas
Emocijas ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Tie palīdz mums pielāgoties mūsu videi, sazināties ar citiem un izprast savu pieredzi. Tomēr mēs ne vienmēr tos pilnībā apzināmies vai zinām, kā tos pareizi pārvaldīt. Šajā rakstā mēs izpētīsim, kas ir emocijas, dažādi veidi, kas pastāv, un kā tās atpazīt un izmantot, lai uzlabotu mūsu emocionālo labsajūtu.
Kas ir emocijas?
the jūtas Tās ir automātiskas mūsu smadzeņu reakcijas uz iekšējiem vai ārējiem stimuliem. Tie ir saistīti ar mūsu pieredzi, domām un fizioloģiskajiem stāvokļiem. Šīs atbildes var būt tūlītējas un ilgt tikai dažas sekundes, vai arī tās var ilgt laika gaitā, ietekmējot mūsu uzvedību un lēmumu pieņemšanu.
Pols Ekmans, emociju izpētes pionieris psihologs, emocijas definēja kā psihofizioloģisko reakciju kopums kas palīdz mums mijiedarboties ar vidi un pielāgoties dažādām situācijām. Lai dziļāk izpētītu, kā labāk izprast mūsu emocionālās reakcijas, varat skatīt informāciju par Domā Savādāk.
Emociju klasifikācija
Ir dažādi veidi, kā klasificēt emocijas pēc to izcelsmes un funkcijas. Tālāk mēs izpētām galvenās kategorijas un to, kā tās ietekmē mūsu dzīvi.
Pamatemocijas
the pamata emocijas ir tie, kas pastāv no dzimšanas un ir universāli visās kultūrās. Šīs emocijas identificēja Pols Ekmans, un tām ir raksturīgas specifiskas, iedzimtas sejas izteiksmes:
- Prieks: Sajūta labklājība un gandarījums.
- Skumjas: Emocionāla reakcija uz a pérdida vai nelabvēlīga situācija.
- Bailes: Reakcija uz a draudi, reāls vai uztverts.
- Iet uz: Emocionāla reakcija uz a netaisnība vai vilšanās.
- Riebums: Atteikšanās no kaut kā, ko mēs uztveram bīstams vai nepatīkams.
- Pārsteigums: Reakcija uz a negaidīts notikums, pozitīvs vai negatīvs.
Sekundārās emocijas
the sekundāras emocijas ir tie, kas ir izstrādāti ar socializācija un pieredzi. Tās rodas no pamata emociju kombinācijas, un tās ietekmē kultūras normas un personīgā mācīšanās:
- Kauns: Sajūta diskomfortu par to, ka esat izdarījis kaut ko sociāli nepiemērotu.
- Vainas apziņa: Sajūta atbildība par negatīvu rīcību.
- Lepnums: Apmierinātība ar savējo sasniegumiem.
- Mīlestība: Afektīvs savienojums ar citu Persona.
- Greizsirdība: Bailes zaudēt kaut ko, ko mēs uzskatām vērtīgs.
Tiem, kas vēlas dziļāk iedziļināties emociju un attiecību krustpunktā, ir efektīvi apsvērt aktīva klausīšanās Saskarsmē.
Kā uzlabot pozitīvas emocijas?
Pozitīvu emociju uzlabošana palīdz mums uzlabot mūsu dzīves kvalitāti. Dažas noderīgas stratēģijas ietver:
- Praktizējiet pateicību: Rakstiet katru dienu trīs lietas par ko esam pateicīgi, pastiprina labklājības sajūtu.
- Ieskauj sevi ar pozitīviem cilvēkiem: Laika koplietošana ar cilvēkiem optimisti uzlabo mūsu garastāvokli.
- Veiciet patīkamas aktivitātes: Izbaudi Hobijs un vaļasprieki pastiprina tādas emocijas kā prieks un gandarījums.
- Fiziskie vingrinājumi: Fiziskā aktivitāte izdala endorfīnus, hormoni, kas atbild par laimi.
Šajā pašpalīdzības kontekstā ir arī interesanti izpētīt, kā mūsu emocionālais stāvoklis var ietekmēt miegu un, savukārt, mūsu atmiņas. Tātad, jūs varat lasīt par to, kā miegs uzlabo atmiņu.
Kā pārvaldīt negatīvās emocijas
Lai gan negatīvās emocijas var šķist neērtas, tās ir svarīgas, jo brīdina mūs par briesmām vai problēmām. Galvenais ir iemācīties tos pareizi pārvaldīt:
- Identificējiet emocijas: Pajautājiet sev, ko mēs jūtam un kāpēc ko.
- Izteikt jūtas: Runājiet ar kādu par uzticība vai uzrakstiet tos.
- Praktizējiet apzinātu elpošanu: Tādas metodes kā meditācija palīdz nomierināties prāts.
- Pārvērtējiet situāciju: Meklējiet plašāku perspektīvu pozitīvs vai konstruktīvs.
Savu emociju izpratne un mācīšanās tās pārvaldīt ļauj mums dzīvot pilnvērtīgāk un veselīgāk. Padziļināti izpētot mūsu emocionālās reakcijas un izstrādājot stratēģijas to pārvaldībai, var būtiski mainīt mūsu dzīves kvalitāti. Emocionālās inteliģences aktivitātes ir vērtīgi instrumenti šajā procesā.
