Televīzijas ietekme uz bērna smadzenēm Tā ir tēma, kas radījusi bažas vecāku, pedagogu un zinātnieku vidū. Pārmērīgs ekrāna laiks var traucēt bērnu neirokognitīvo attīstību, ietekmējot viņu galvenās jomas mācīšanās, verbālās spējas, uzmanība un sociālā uzvedība.
Kā televīzija ietekmē bērnu smadzeņu struktūru
Japānas Tohoku universitātes veiktais pētījums pēta, kā ilgstoša televīzijas skatīšanās var mainīt bērnu smadzeņu struktūru. MRI 276 bērniem vecumā no 5 līdz 18 gadiem atklāja, ka tiem, kuri pavadīja vairāk laika pie ekrāna, ir palielinājies pelēkā viela priekšējās daivas, kas paradoksālā kārtā ir saistīta ar zemākām verbālajām spējām. Tas uzsver, cik svarīgi ir arī saprast, kā bērni mācās jūsu vidē.
Dažādi pētījumi ir parādījuši, ka bērna smadzenes ir pastāvīgā attīstībā un pārmērīgi ātra vizuālā stimulācija var radīt adaptācijas problēmas reālajā dzīvē. Bērniem, kas pieraduši pie straujām pārmaiņām televīzijā, var rasties grūtības koncentrēties uz darbībām, kurām nepieciešams lēnāks temps, piemēram, lasīšanai vai mācībām klasē.
Ietekme uz emocionālo un fizisko veselību
Papildus ietekmei uz verbālajām un kognitīvajām spējām, Pārmērīga televīzijas skatīšanās ietekmē bērnu emocionālo veselību. Augstas vizuālās stimulācijas dēļ bērniem var attīstīties mazāka garlaicības tolerance, kas ietekmē viņu radošumu un spēju spēlēt patstāvīgi, kas ir būtisks aspekts Emocionālā attīstība bērnišķīgs.
Miega traucējumi
Ilgstoša saskarsme ar ekrāniem pirms gulētiešanas ietekmē miega kvalitāti. Zilā gaisma no ekrāniem traucē ražošanu melatonīns, kas apgrūtina iemigšanu un var radīt problēmas bērna attīstībā un uzvedībā.
Sociālās attiecības un uzvedība
Bērni, kuri pārāk daudz skatās televīziju, mēdz mazāk sazināties ar ģimeni un draugiem, kas ietekmē viņu sociālo attīstību. Tā vietā, lai iemācītos interpretēt cilvēka emocijas reālā mijiedarbībā, viņi tiek pakļauti mākslīgie stimuli kas neprasa patiesu emocionālu reakciju. Šī situācija var ietekmēt jūsu uzvedību un socializācija.
Ilgtermiņa sekas: uzmanība un mācīšanās
Ekrāna ļaunprātīga izmantošana ir saistīta ar gadījumu skaita pieaugumu uzmanības problēmas. Bērniem, kuri pavada pārāk daudz laika, patērējot digitālo saturu, var rasties grūtības koncentrēties uz ilgākiem uzdevumiem skolā.
- Straujās izmaiņas televīzijas programmās var likt bērniem sagaidīt tāda paša līmeņa stimulāciju savā ikdienas vidē, apgrūtinot koncentrēšanos uz mazāk dinamiskām aktivitātēm.
- Pārmērīga ekrānu iedarbība ir pat saistīta ar simptomu palielināšanos, kas saistīti ar Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi (ADHD).
- Pētījumi liecina, ka bērniem, kuri vairāk skatās televīziju, ir zemākas lasīšanas prasmes un mazāks vārdu krājums, jo tiek samazināts verbālajai mijiedarbībai un lasīšanai veltītais laiks. Tas atbilst ietekmei, ko lasīšana tās attīstībā.
Pasākumi televīzijas negatīvās ietekmes mazināšanai
Lai gan televizors un ekrāni ir mūsdienu dzīves sastāvdaļa, to lietošana ir jāregulē, lai izvairītos no kaitīgas ietekmes uz bērna attīstību.
- Ierobežot ekrāna laiku: Amerikas Pediatrijas akadēmija iesaka bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem, pilnībā izvairīties no ekrāniem, savukārt bērniem vecumā no 2 līdz 5 gadiem laiks jāierobežo līdz stundu katru dienu.
- Veiciniet aktivitātes ārpus ekrāniem: Simboliskas rotaļas, lasīšana un mijiedarbība ar citiem bērniem palīdz attīstīties kognitīvās, sociālās un emocionālās prasmes būtiska.
- Izvairieties no ekrāniem pirms gulētiešanas: Lai nodrošinātu mierīgu miegu, ieteicams vismaz visas ierīces izslēgt stundu pirms gulētiešanas.
- Izvēlieties izglītojošu saturu: Ne visi televīzijas šovi ir kaitīgi. Ir saturs, kas paredzēts, lai stimulētu mācīšanos un kritiskā domāšana Bērnos.
- Veiciniet ģimenes mijiedarbību: Televīzijas skatīšanās ģimenes lokā un satura apspriešana palīdz uzlabot izpratni un attīsta bērnos kritisku aci.
Televīzijas ietekme uz bērna smadzenēm ir nenoliedzama, taču ar mērenu un uzraudzītu lietošanu tās negatīvās sekas var mazināt un attīstīties būtiskas prasmes tās izaugsmei.
Daudzu stundu pavadīšana pie televizora daudzējādā ziņā ietekmē mūsu veselību, galvenokārt redzi, un tagad mēs zinām, ka arī mūsu smadzenes. Tas ietekmē arī mūsu mazkustīgo dzīvi.